- Kā pagatavot tiešām sulīgu cūkgaļu: mana pieredze ar gruzīnu saimnieču iedvesmotu mērci
- Paštaisīts šokolādes mannā pīrāgs: bērnības garša mūsdienīgā izpildījumā
- Mana iecienītākā "slinkā" kūka: biezpiena un cepumu deserts bez cepšanas
- Kā iedarbināt automašīnu lielā salā bez lieka stresa
- Mājās gatavotas vistas akniņas krējuma mērcē: vienkārši un sātīgi
Latvija drīzumā gatavojas ieviest digitālo eiro vai tas nozīmē, ka varēsim atvadīties no pašreizējiem euro?
Related Post
- Kā pagatavot tiešām sulīgu cūkgaļu: mana pieredze ar gruzīnu saimnieču iedvesmotu mērci
- Paštaisīts šokolādes mannā pīrāgs: bērnības garša mūsdienīgā izpildījumā
- Mana iecienītākā “slinkā” kūka: biezpiena un cepumu deserts bez cepšanas
- Kā iedarbināt automašīnu lielā salā bez lieka stresa
- Mājās gatavotas vistas akniņas krējuma mērcē: vienkārši un sātīgi
Latvija drīzumā gatavojas ieviest digitālo eiro vai tas nozīmē, ka varēsim atvadīties no pašreizējiem euro? Šobrīd notiek plašas diskusijas saistībā ar šo.
Līdz šim Latvijā viedokļi par digitālā eiro ieviešanu ir bijuši ļoti pretrunīgi. Daži atbalsta šo soli, bet citi izsaka bažas par tradicionālās naudas izzušanu un uztraucas par privātuma aizsardzību, uzskatot, ka digitālā eiro varētu dot lielākas iespējas uzraudzīt finansiālās darbības.
Latvijas valsts skatījumā digitālais eiro ir līdzeklis, kas var mazināt apdraudējumus eirozonas monetārai neatkarībai, kas var rasties citu reģionu centrālo banku digitālās valūtas, kriptovalūtas vai citi kriptoaktīvi, kā arī blokķēdes tehnoloģiju pamatā veidotas maksājumu sistēmas ietekmē.
Šādi digitālais eiro var tikt uzlūkots kā reakcija uz pēdējā desmitgadē notikušo kriptovalūtu uzplaukumu, kurā šīs valūtas ieguva popularitāti, piedāvājot maksājumu anonimitāti.
Šajā kontekstā izteiktās bažas par lielākām iespējām izsekot konkrētai personai, visticamāk, nav pamatotas. Ir vērts atzīmēt, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas konceptuāli atbalsta digitālās naudas ieviešanu eirozonā, jo Igaunijas valdība ir paudusi līdzīgu atbalstu.
Kad varētu ieviest?
Latvijas Bankas skaidrojuma pamatā ir informācija, ka ieviešot jauno digitālo eiro un pielietojot to reālajā dzīvē, process nenotiks ātri, jo praksē tas prasa laiku un nevar notikt tik strauji, kā dažreiz varētu šķist.
Svarīgi saprast, ka atšķirībā no kriptovalūtām, kas nereti nesniedz ekonomisko pamatu, tradicionālā nauda ir pilnībā funkcionējošs maksājuma līdzeklis visā ekonomikas sistēmā.
Tāpēc procesam jābūt rūpīgāk izstrādātam nekā kriptovalūtu gadījumā, kur tās lietošana ir atkarīga no individuālām izvēlēm. Jāpiebilst, ka digitālā eiro nav vienkārši maksājuma līdzeklis vienā valstī, bet gan kopējā valstu zonā jeb eirozonā.
Lasi vēl: Pašmāju mūziķis Ainārs Mielavs izplata soctīklos ierakstu, kur lūdz palīdzību – kas notiek?
Pirms mēneša noslēdzās digitālā eiro izpētes fāze, kurā Eirosistēma sadarbojoties ar privāto sektoru, sabiedrības organizācijām un ES lēmējinstitūcijām, izstrādāja teorētisko modeli un novērtēja saistītos riskus un iespējas. Pēc šī posma ECB padome nolēma sākt nākamo digitālā eiro projekta posmu, proti, sagatavošanās fāzes pirmo daļu.
Bet kā šis viss ietekmēs euro banknotes, kuras šobrīd izmantojam? Vai nāksies no tām atbrīvoties?
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Tevi noteikti interesēs
- Vairs nevelku trīs pārus zeķu: Kā saglabāt siltas kājas pat pie -30 grādiem, izmantojot virtuves skapīša saturu
- Kā pagatavot tiešām sulīgu cūkgaļu: mana pieredze ar gruzīnu saimnieču iedvesmotu mērci
- Mana iecienītākā “slinkā” kūka: biezpiena un cepumu deserts bez cepšanas
- Paštaisīts šokolādes mannā pīrāgs: bērnības garša mūsdienīgā izpildījumā
- Mājās gatavotas vistas akniņas krējuma mērcē: vienkārši un sātīgi
- Nemetiet tās miskastē: Lūk, kāpēc gudri dārznieki jau janvārī sāk krāt olu čaumalas










